Populārākas Posts
Ķīnas vēstures laika skala: Ķīnas vēsture QUICK (tabulā)
Ķīnai ir vairāk nekā 3000 gadu ilga vēsture, pamatojoties uz senākajiem rakstiskajiem ierakstiem. Ķīnas laika skala parāda galveno 15 Ķīnas dinastiju un mūsdienu valdību uzplaukumu un kritumu.
little black beetle like bugs
Šī tabula parāda laika skala Ķīnas vēsture . Lasiet tālāk par Ķīnas dinastiju un līdzāspastāvošo karaļvalstu ar to dibinātājiem un galvaspilsētām gadiem.
| Gadiem | Dinastija (Ēras un apakšēras) | Periodi no Līdzāspastāvošās karaļvalstis | Dibinātājs (zināms arī kā) | Kapitāls (Mūsdienu pilsētas rajons) |
|---|---|---|---|---|
| c. 2100–1600 pirms mūsu ēras | Sja dinastija | Ju Lielais | Zhenxun (Luoyang), Yangcheng (Dengfeng), Zhengzhou | |
| ap.1600.–1046.g.pmē | Shang dinastija | Karalis Tangs | Iņ (Anyang) | |
| c. 1046–256 pirms mūsu ēras | Džou dinastija | |||
| c. 1046–771 pirms mūsu ēras | Rietumu Džou | Ji Fa (Džou karalis Vu) | Fengjing un Haojin | |
| c. 770–475 pirms mūsu ēras | Austrumu Džou | Pavasara un rudens periods | Ji Yiju (Džou karalis Pings) | Luoyi (Luoyang) |
| 475–221 pirms mūsu ēras | Austrumu Džou | Karojošo valstu periods | ||
| 221–206 pirms mūsu ēras | Cjiņu dinastija | Ying Zheng (Qin Shihuang'pirmais Cjiņ imperators) | Sjaņana (Sjaņa) | |
| 206. gads pirms mūsu ēras–220. gads p.m.ē | Hanu dinastija | Liu Bangs | Čaņa (Sjiaņa) | |
| 206. gads pirms mūsu ēras – 9. gads p.m.ē | Western Han (bijušais Han) | Liu Bangs | Čaņa (Sjiaņa) | |
| 9.–23 | Sjiņ dinastija | Van Mang | | Čaņa (Sjiaņa) | |
| 25–220 | Austrumu han (vēlāk Han) | Liu Sju | Luojana | |
| 220–265 | Trīs karaļvalstis | Vei karaliste | Augsts Pi | Luojana |
| 221–263 | Šu karaliste | Liu Bangs | Čendu | |
| 222-280 | Vu karaliste | Dzjanje (Nanjing) | Dzjanje (Nanjing) | |
| 265–420 | Jin dinastija (Sima Jin) | Sima Jana | Luojana | |
| 265-316 | Rietumu Džin | Sima Jana | Luojana | |
| 317–420 | Austrumu Jin | Sima Rui | Dzjankanga (Naņdzjina) | |
| 304–439 | Pieci Hus un sešpadsmit štati | |||
| 420–589 | Ziemeļu un Dienvidu dinastijas | |||
| 386–581 | Ziemeļu dinastijas | |||
| 386–534 | Ziemeļu Vei | Tuoba Gui | Pingčenga (Datong), Luojana | |
| 534–550 | Austrumu ceļš | Yuan Shanjian (reģents: Gao Huan) | Ječens (Handans) | |
| 535–557 | Rietumu Vei | Yuan Baoju (reģents: Yuwen Tai) | Čaņa (Sjiaņa) | |
| 550–577 | Ziemeļu Qi | Gao Jans | Ječens (Handans) | |
| 557–581 | Ziemeļu Džou | Juvens Jue | Čaņa (Sjiaņa) | |
| 420–589 | Dienvidu dinastijas | |||
| 420–479 | Dziesma | Liu Ju | Dzjankanga (Naņdzjina) | |
| 479–502 | Qi | Sjao Daočehns | Dzjankanga (Naņdzjina) | |
| 502–557 | Liang | Sjao Jaņs | Dzjankanga (Naņdzjina) | |
| 557–589 | Čens | Čens Baksjans | Dzjankanga (Naņdzjina) | |
| 581–618 | Sui dinastija | Jans Dzjans | Daksinga (Sjaņa), Luojana | |
| 618–907 | Tanu dinastija | Li Juaņs | Čaņa (Sjaņa), Luojana | |
| 907–960 | Piecu dinastiju un desmit karaļvalstu periods | |||
| 907–923 | Vēlāk Liangs | Džu Veņs | Kaifenga | |
| 923–936 | Vēlāk Tanga | Li Cunxu | Luojana | |
| 936–946 | Vēlāk Jin | Ši Dzintangs | Kaifenga | |
| 947–950 | vēlāk Han | Liu Zhiyuan | Kaifenga | |
| 951–960 | Vēlāk Džou | Guowei | Kaifenga | |
| 907-1125 | Liao dinastija | Yelv Abaoji | Shangjing (Chifeng) | |
| 960–1279 | Dziesmu dinastija | Džao Kuangjins | ||
| 960–1127 | Ziemeļu dziesma | Džao Kuangjins | Bjandzjinga (Kaifeng) | |
| 1127–1279 | Dienvidu dziesma | Džou Gou | Linaņa (Hangžou) | |
| 1038–1227 | Rietumu Sja dinastija | Li Juaņhao | Sjiņcjina (Jinčuaņa) | |
| 1115–1234 | Lielā Dzjiņu dinastija (Jurčenu dinastija) | Ass | Huining (Harbin), Zhongdu (Pekina), Bjanjing (Kaifeng) | |
| 1271.–1368 | Juaņu dinastija | Kublai Khans | Dadu (Pekina) | |
| 1368.–1644 | Mingu dinastija | Zhu Yuanzhang | Yingtian (Nanjing), Shuntian (Pekina) | |
| 1644–1912 | Cjinu dinastija | Hong Taiji (Aisin Gioro Nurhachi) | Pekina | |
| 1912.–1949 | Ķīnas republika | Sun Yat-sen (Sun Zhongshan) | Pekina, Uhaņa, Nanjinga | |
| 1949. gads – līdz mūsdienām | Ķīnas Tautas Republika | Mao Dzeduns | Pekina |